Nu jau trīs gadus Rīgā darbojas teorētiskais projekts par 6 veselības centru apvienību vienā – Rīgas veselības centrā. Jauns jau tas nekas nebija, jo 50.-70. gados tāda centralizēta struktūra jau Rīgā darbojās Rīgas pilsētas 1. slimnīcas vadībā.
Cikls atkārtojas, tikai žēl, ka netika iepriekšējais izvērtēts, lai nepieļautu kļūdu atkārtošanos. 90. gados mēs šo centralizāciju ar varas monopolizāciju pamatīgi kritizējām. Administrācijas bija daudz, darītāju maz. Bet ja salīdzina ar pašreizējās administrācijas kuplumu, tad 70.gadu administrācijas lielums krietni atpaliek. Partorgu vietā ir valdes locekļi, biroju vadītāji, juristi, reklāmas speciālisti, IT speciālisti, bet galvenais- ir izveidota 4. pakāpju pārvaldība: Kapitāldaļu turētājs ar komandu ( Komercdarbības un Labklājības departaments)->valde ->veselības aprūpes ārsts->apakšstruktūru vadītāji = darbinieks ( darba ņēmējs).
Šim projektam mērķis bija ar skaistiem solījumiem pildīts: būs labāka veselības aprūpes pieejamība, racionālāks līdzekļu izlietojums, cilvēkresursu ekonomija, lielākas algas ārstniecības personām uz administrācijas apvienošanas rēķina. Bet nekā. Liels uzņēmums –lielas administrācijas algas. Tās vajag pirmā kārtā pacelt, ir vai nav pietiekoša pieredze un zināšanas šāda uzņēmuma vadīšanā. Citiem vajadzīgi sertifikāti veselības aprūpes vadībā, bet citiem neko nevajag, savs cilvēks, kopā pavadīts laiks, ar to pietiek.
Darbinieki tā arī nesagaidīja trīs gadu garumā to algu pielikumu , ko solīja pirms apvienošanas. Tieši otrādi - pat samazināja par 10%. Ārsti ar lielu darba pieredzi bija spiesti aiziet, vietā nāca rezidenti, kuriem nevajag tik daudz maksāt. Kas ir ieguvējs no šādas taktikas? Pacients? Kvalificēts ārsts? Nu vienīgi ja rezidents, bet cik ilgi tas strādās ar samazinātu likmi? Bet lielākais ieguvējs ir administrācija un valde, jo tiem vajag tik, cik vajag.
Darbinieki nav sagaidījuši arī uzlaboto procesu vadību, jo, ja ir kāda problēma, tad neko nevar panākt. Administrācija no pacientiem ir ‘’noslēpusies’’ aiz zvanu centra. Darbiniekiem pašiem viss jākārto rakstiski. Valdes sekretārs atbildi uz iesniegumu neraksta. Atbildi gatavo jurists, kurš ar vispārīgām juridiskām frāzēm un atsaucoties tikai uz sev izdevīgiem normatīvo aktu pantiem praktiski apiet problēmu un pēc būtības neatbild. Un ja vēl nav zināšanu par veselības aprūpi, tad jautājums paliek neatrisināts. Procesa vadība cieš no nepārdomāta atbildības sadalījuma. Ir radies iespaids, ka ‘’augšās’’ priekšnieku daudz, bet darītāju maz.
Darbinieki neredz sava darba augļus, jo gada pārskati par darbību, izņemot finansiālo, ne reizi netika prezentēti un nav pieejami. Tas ir jauninājums, viss ir slepenībā.
Arī finanšu darbība bēdīga. Nu jau 3 gados zaudējumi tikai pieaug. Veselības centriem strādājot atsevišķi, negatīva bilance nav bijusi ilgāka par gadu pat lielajos krīzes gados.
Kādu risinājumu es redzu?
Pirmkārt, katram pārvaldības līmenim noteikt savu atbildības jomu un apjomu:
1. līmenim ( ko nosaka likums par pašvaldībām) - gādāt par ēku funkcionalitātes spējām, par infrastruktūru, par piebraucamiem ceļiem;
2. Valdei spēt analizēt un ātri reaģēt uz veselības aprūpes procesiem saistībā ar finansēm;
3. Struktūru vadītājiem tiešo jautājumu maksimāli ātru risinājumu.
Administrācijas un darbinieku attiecība nedrīkstētu pārsniegt koeficientu 0,026 .
Tagad dzirdam, ka arī sporta centrus apvienos. Laikam visi biznesa vadības maģistranti ieguvuši grādu pēc viena projekta, jo citu neko nezin, vai arī kāds vienkārši grib varas koncentrāciju dažās rokās. Sporta centru gadījumā vismaz sola kaut kādas diskusijas. Veselības aprūpes iestāžu variantā Rīga tādu iespēju nebija. Bija direktīvi norādījumi- būs tā. Tie, kas domā ar savu galvu, nemaz netika pieaicināti pie apspriešanas.