Jau vairākus gadus es strādāju speciālajā skolā, kurā mācās bērni ar dažādiem veselības traucējumiem. Mums ir bērni, kuri var paši sevi apkalpot, bet ir bērni, kuri pārvietojas tika  invalīdu ratiņos.

Taču jāsaprot, ka tas, ka bērni pārvietojas  invalīdu ratiņos vēl nenozīmē, ka bērns neko nevar. Daļa var iemācīties gan rakstīt, gan lasīt, gan darboties mājturības stundās. Tikai ļoti gribētos daudz vairāk un īpaši piemērotus mācību galdus, aprīkojumu. Rociņas, bieži ir neveiklas, pildspalvas un zīmulīši ripo uz grīdas. Gribētos, lai galdus varētu dažādi regulēt, lai tiem būtu dažādi papildinājumi. Atsevišķi galdi kā dāvinājumi ir, bet gribētos vairāk…..

Tāpat kabinetos gribētos redzēt krietni vairāk speciālas pildspalvas, kas ir resnākas kā parastās, savādākas šķēres, kas noder bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Mantiņas un spēles vājredzīgiem bērniem. Šīm mantām ir jābūt lielāka izmēra, no dažādiem materiāliem un skanošām. Tādas mantiņas lieliski var izmantot arī mācību procesā. Ļoti jaukas ir dažādas sensorās spēles, bumbas ar gaismām.

Mūsu bērni apgūst dažādas pašapkalpošanās iemaņas, bet pats galvenais, ka tas izdodas. Piemēram, to palīdz izdarīt speciālais ģērbšanās kubs – apgūt aizdares lietošanas prasmes – podziņas, slēdzēji, kabatiņas, āķīši…

Katra apgūta prasme šiem bērniem ir maza, bet svarīga uzvara un liels atvieglojums vecākiem. Dažādas apgūtās praktiskās iemaņas ļauj iekļauties sabiedrībā, drošāk justies, atvieglo mājas soli mājiniekiem, ģimenei.

Gan ģimenēm, gan skolas mācību procesā liels atvieglojums būtu arī dažādi tehniskie līdzekļi, pozicionēšanas krēsli, utt.

Jo bērns spēs vairāk iemācīties skolā, jo dažādāki speciālisti ar viņu strādās, jo pilnvērtīgāks pieaugušais sabiedrības loceklis veidosies. Var pievērt acis uz to visu, neskatīties šajā virzienā (“ekonomēt līdzekļus”), taču problēmas nepazudīs!!!

Paldies tiem cilvēkiem, kas palīdz, tām organizācijām, kas ziedo, dāvina, bet…