Ar pazīstamo sabiedrisko darbinieku, ārlietu speciālistu, sociāldemokrātu ar lielu stāžu gan Zviedrijā, gan Latvijā Ati Lejiņu satikāmies Latvijas Universitātē vēl pirms Jaunā gada. Saruna iznāca interesanta, jo pamazām tuvojas smagākās priekšvēlēšanu batālijas, bet valsts atrodas dziļā krīzē.

    Jautājums: Kā Jūs raksturotu pašreizējo politisko atmosfēru Latvijā?

    Atbilde: Notiek politisko spēku piemērošanās jaunajam laikmetam. Beidzies mežonīgā kapitālisma, pamatvilcienos - prihvatizācijas un privatizācijas process. Līdz šim valdījušās partijas, kas faktiski tādi biznesa projekti vien bija, vairs neatbilst sabiedrības interesēm. Tādēļ veidojas jauni spēki. Kaut gan diezgan daudz jau arī ir paveikts. Paskatīsimies salīdzinājumā ar Baltkriviju, tur vēl visas lietas stāv priekšā. Gruzija vēl nesen karoja ar Krieviju. Ukraina faktiski ir sašķelta divās daļās.

    Latvijā faktiski tagad izveidojas trīs spēki - tā saucamās vecās jeb oligarhu partijas jeb trīs A, Saskaņas centrs ar satelītu PCTVL un jaunā trīsvienība - Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai. Tā saucamās krieviskās partijas ir konsolidējušās Saskaņas centrā. Tagad būs redzams, vai arī latviskās partijas pratīs konsolidēties ar Vienotību, es domāju, vai tur varēs iekļauties arī sociāldemokrāti, TB/LNNK un citi. To parādīs priekšvēlēšanu periods un pašas vēlēšanas, bet par to spriedīs Latvijas tauta. Paradokss pastāv tur, ka vēlētāji jau kuro reizi balso pretēji savām interesēm. Kaut kas jau arī ir panākts vēlēšanu norises kārtībā. Atcelts tā saucamais "lokomotīvju princips". 
    
    Jautājums:Vai Latvijai ir izredzes tuvāko gadu laikā izkļūt no "bedres"?

    Atbilde: Pasaules tendence ir uz stabilizāciju un izrāpšanos no bedres. Amerikāņu eksperti uzskata, ka Latvijā 2010 gada rudenī notiks stabilizācija un 2011.gadā varētu gaidīt kopprodukta pieaugumu par apmēram 2%. Tas nav daudz, bet tas ir labāk nekā kritums par 18%. Tas ir mīts par mūsu rūpniecības sagrāvi. Imports pārsniedz eksportu uz visādu "mēslu" rēķina. Tajā skaitā uz dārgu automobīļu rēķina. Piemēram, kam gan Latvijā vajadzīgi 800 Porshe, pie tam privātpersonām pieder kādi pieci, pārējie visi skaitās uzņēmumu pamatlīdzekļos. Mums ir daudz ko pārdot, vienkārši importā jāsamazina luksuspreces. Un tagad jau bilance ir par labu eksportam. Un vēl ir ļoti svarīgi lai atkoptos saimniecība Igaunijā, Lietuvā un Vācijā, kas ir galvenie mūsu preču noņēmēji. Otrs faktors - domāju, ka augs iekšējais patēriņš. 
    
    Jautājums: Kāpēc Latvijā tik vāji dzirdama sociāldemokrātu balss? Vai Jūs prognozējat sociāldemokrātu aktivitāšu pieaugumu pirmsvēlēšanu laikā?

    Atbilde:  Būs pieaugums. Neveiksmju cēlonis bija, ka sociāldemokrāti bija tādi pat kā citas partijas. Nu, paskatieties, mums LSDSP bija slavenais Gundars Bojārs Rīgas domē, kas taisīja rebes ar krievu oligarhiem. Tagad viņš ir pie Šlesera. Šleseru nesoda par to, ka viņš aizgāja pie viņa. Soda mūs par to, ka viņš bija pie mums. Protams, ka LSDSP milzīgu kaitējumu nodarījuši iekšējie kašķi. Nu, nav mums šeit vēl tās politiskās kultūras. Man ir bijusi iespēja šīs lieta novērot ASV Demokrātu partijā un Zviedrijas sociāldemokrātu partijā. Zviedrijā šī partija ir ļoti liela un ietekmīga, un tur tāpat ir labējais spārns, centristi un kreisie. Un strīdi kādreiz ir ļoti asi. Bet kaut kā beigās atrod tos kompromisus. Bet pie mums gan nē. Pie mums paņem mantiņas un iziet ārā. Līdzīgi ASV Demokrātu partija bija tuvu šķelšanās brīdim, kad Obama pieveica Hillariju Klintoni. Daudzi uzskatīja, ka Hillarijai jāiet savs ceļš. Bet tomēr partija nesašķēlās. Klintone ar domu biedriem uzskatīja, ka šķelšanās gadījumā viņi kļūtu daudz vājāki par Republikāņu partiju, un tādēļ tomēr spēja panākt savstarpēju kompromisu. 

    Jautājums: Kādi varētu būt socialdemokrātu sadarbības partneri nākamajās Saeimas vēlēšanās? 

    Atbilde: Mūsu partija ir izdarījusi secinājumus pēc sagrāves Rīgas domes vēlēšanās. Mums veidojas laba sadarbība ar Sabiedrību citai politikai. Godīgi sakot, es redzu, ka arī šai trīs partiju veidotajai "Vienotībai" ar laiku nāksies pārtapt par vienu vai divām partijām, jo programmās jau lielas atšķirības neredz. Nodokļu politikā ir ļoti tuvas pozicijas, kaut vai runājot par progresīvo nodokli. Latvijā gan nav tās nodokļu maksāšanas kultūras, negrib tos nodokļus maksāt. Varbūt tādēļ, ka noskatījās, kā 90-tajos gados naudu izšķieda, bez tam neredz, ka no tiem nodokļiem kaut kas nāktu atpakaļ. Zviedrijā to uzreiz jūt.  Bet nevar būt tā, ka nabadzīgākie slāņi nes uz saviem pleciem visu valsti. Kāpēc bagātajiem būtu jāmaksā mazāk? Tad jau iznāk tāpat kā pie muižniekiem. Atceraties, latviešu tauta iznesa visu.  Vai arī šis Latvijā modīgais izteiciens: "Lembergs zog, bet viņš mums arī kaut ko dod." Pamēģiniet tādu lietu pateikt kādam zviedram vai īram. Viņi vispār nedrīkst kaut ko zagt. 
    
    Jautājums: Vai Jūsu sadarbības partneri varētu būt arī Saskaņas centrs?

    Atbilde: Redziet, tas tā nav, kā mēģina pasniegt, ka latviskās partijas ir labējās un krieviskās - kreisās. Saskaņas centrs ir tādi pat kapitālisti, tikai nav vēl bijuši pie varas. Viņi vienkārši gib nonākt pie varas un cenšas piesaistīt neapmierinātos latviešus. Bet īstenībā viņu spēku avots ir pašā Krievijā. Bet Krievijā arī ir savas problēmas. Tagad "Apvienotā Krievija" ar Putinu priekšgalā mācās no Ķīnas komunistiskās partijas, kā vadīt valsti vienpartejiski. Domāju, ka galu galā krievu tauta neakceptēs tikai vienas partijas sistēmu, bet neko jau nevar zināt. Krievija ir Krievija. Pats Medvedevs ir atzinis, ka Krievijas ekonomika ir strupceļā. Tas saskan ar ASV viceprezidenta teikto, ka pēc 15 gadiem Krievijā viss beigsies, jo pamatā viņi dzīvo uz gāzes un naftas pārdošanas rēķina. Toties ļoti attīstās Ķīna. Krievija jau sāk izskatīties pēc Ķīnas mazā brāļa. Man patika nesen lasīts teiciens, ka Krievija ir mazais brālis Ķīnai, un Ķīna ir mazais brālis Amerikai. 
    
    Jautājums: Kāda varētu būt LSDSP sadarbība ar arodbiedrībām?

    Atbilde: Arodbiedrības ir ļoti vajadzīgas, viņas visā pasaulē ir. Mēs jau arī sadarbojamies ar arodbiedrībām, bet tas jau nenozīmē, ka visi arodbiedrību biedri balsos par sociāldemokrātiem. To jau mēs redzējām Rīgas domes vēlēšanās. Katram tomēr būtu jāsaprot, ka vienotībā ir spēks.
    
    Jautājums: Kā Jūs skataties uz ministres Mūrnieces nevēlēšanos sadarboties ar arodbiedrībām?

    Atbilde: Negatīvi, protams.

    Objektīvitātes labad jāatzīmē, ka pēc sāņemtās kritikas Iekšlietu ministre sākusi sasaukt "lielās operatīvās apspriedes", uz kurām tika uzaicināti arī arodbiedrību pārstāvji.

Ar Ati Lejiņu sarunājās Andris Bunka