Eiropas sociāldemokrātu partiju (PES) premjerministru tikšanās laikā Briselē, 2010. gada 10. februārī, tika apstiprināta PES eiro zonas stiprināšanas un ES2020 stratēģijas sagatavošanas deklarācija-aicinājums Eiropas Savienības valstu līderiem ārkārtējā ES samita ietvaros, kas šodien sācies Briselē.
 
PES prezidents Pols Nīrups Rasmusens šādi apkopoja tikšanās laikā pieņemtos lēmumus: „PES politiskajai ģimenei ir ļoti skaidrs priekšstats par to, cik fundamentālas izšķiršanās priekšā mēs šobrīd esam. Budžetu konsolidācija ir svarīga, bet mēs nedrīkstam aizmirst par ekonomisko izaugsmi un jaunām darba vietām.”
 
„PES premjerministri vienojās par kopēju deklarāciju, kas aicina stiprināt eiro zonu, lai tās valstīm būtu pieejami iekšēji līdzekļi maksātnespējas riska novēršanai, apvienojot šim nolūkam nacionālo fiskālo disciplīnu ar pēdējās iespējas finanšu atbalsta mehānismu. Mums nepieciešams izstrādāt Eiropas līmeņa risinājumu, kas būtu orientēts uz saskaņotu rīcību un solidaritāti starp eiro zonas valstīm,” komentēja Pols Nīrups Rasmusens.
 
„Mēs esam iztērējuši daudz naudas, palīdzot bankām izķepuroties, tagad, radot jaunas darba vietas, ir laiks palīdzēt strādāt gribošiem cilvēkiem. Viņi neizraisīja šo finanšu krīzi”, tā Pols Nīrups Rasmusens.
 
 
Eiro zonas stiprināšanas un ES2020 stratēģijas sagatavošanas deklarācija.
 
Finanšu, ekonomiskā un sociālā krīze vēl nav pārvarēta. Bija iespējams to kontrolēt un novērst finanšu katastrofu, taču ir vēl daudz darāmā, lai to pārvarētu un novērstu nākotnes draudus. Atkopšanās ir gausa, bezdarbs pieaug, banku kredītspēja nepietiekama, valstu finanšu sistēmas nesabalansētas, atjaunojas spekulatīvie darījumi – tas viss rada spiedienu uz dažām eiro zonas dalībvalstīm.
 
Mums ir enerģiskāk jārīkojas finanšu tirgu regulēšanā, saskaņā ar mūsu jau izvēlēto politisko apņemšanos. Direktīvas, kas regulētu riska ieguldījumu fondu, privāto investīciju fondu darbību un kapitāla rezervju prasības, ES finanšu pārraudzības sistēma un reitinga aģentūru reforma ir īpaši svarīgas. Finanšu sistēmu jāpārfokusē uz investīciju atbalstu un darba vietu radīšanu, jāstiprina patērētāju aizsardzību.
 
Pašreizējais spiediens uz eiro zonas valstīm noved pie ātriem atbildes soļiem nacionālā līmenī, finanšu atbildību savijot ar sociālo taisnīgumu. Neskatoties uz to, visas eiro zonas aizsardzībai nepieciešama tās skaidra un koordinēta atbilde, balstīta politiskajā un fiskālajā atbildībā un solidaritātē. Ir jānodefinē visaptverošu rīcības ietvaru, lai panāktu to, ka eiro zonai ir iekšēji līdzekļi maksātnespējas riska novēršanai, apvienojot šim nolūkam nacionālo fiskālo disciplīnu ar pēdējās iespējas finanšu atbalsta mehānismu, kā arī privāto banku aizdevumus ar eiro zonas locekļu garantijām, ko izsniegtu uz noteiktu nosacījumu pamata. Lisabonas līguma 122-2. pants nodrošina nepieciešamo juridisko bāzi Eiropas Komisijai šāda tipa piedāvājuma izstrādei.
 
Svarīgākais izaicinājums ir veicināt ilgtermiņa izaugsmi, darba vietu izveidi un cīņu pret sociālo nevienlīdzību. Tas jādara budžetu konsolidācijas procesa gaitā. Labākais veids, kā panākt Eiropas uzplaukumu un spēcināt eiro zonu, ir izveikt koordinētu un ambiciozu darbību videi draudzīgākas, uz zināšanām balstītas un iekļaujošas attīstības virzienā. Tam būs nepieciešama efektīvāka makroekonomisko pasākumu koordinācija, tādā veidā sekmējot publisko un privāto investīciju pieplūdumu darba vietu radīšanā salīdzinoši jaunās un nepilnīgi apgūtās sfērās – energoefektivitātē, videi draudzīgās tehnoloģijās un informātikā, izpētē, zinātnē un sociālajā infrastruktūrā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai fiskālā konsolidācija ietvertu darba vietu radīšanu kā prioritāti, jo tas ir labākais veids kā atgūt balansu valsts un pašvaldību finansēs. Nodokļu slogam jāgulstas uz vidi piesārņojošiem uzņēmumiem un finanšu institūcijām, īpaši banku sektoru, kam ir jāsamaksā par finanšu krīzi ar Eiropas līmeņa finanšu transakciju nodokļa palīdzību. Lai dalībvalstis varētu ieguldīt vairāk līdzekļu investīcijās, jāattīsta jaunus Eiropas līmeņa instrumentus šim nolūkam.
 
Vēl jo vairāk, ir īpaši svarīgi attīstīt Eiropas ilgtspējīgas ražošanas politiku, lai sekmētu pāreju uz videi draudzīgāku un uz zināšanām balstītu ekonomiku. Lai šī pāreja būtu taisnīga, politikas pamatā jābūt darbinieku pārkvalifikācijas un sociālās aizsardzības atbalstam. ES2020 stratēģijā būtu jāiekļauj spēcīgu sociālo dimensiju, apvienojot nodarbinātības un sociālās aizsardzības politikas, lai atbalstītu pārmaiņas, cīnītos ar nabadzību un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas. Ir jābūt vispārīgai piekļuvei jaunām prasmēm, sabalansētai un proaktīvai nodarbinātības politikai un pensiju sistēmām jābūt konsolidētām. Krīzes laikā ir svarīgi, lai mūsu labklājības sistēmas būtu vairāk efektīvas cīņā ar nabadzību, sociālo un dzimumu nevienlīdzību. Un mums ir jāpārtrauc ienākumu atšķirību paplašināšanos. Ir jānodefinē Eiropas sociālā modeļa stiprināšanas ietvars.
 
Šīm ir jābūt ES2020 politiskās dienaskārtības stratēģiskajām prioritātēm, ja mēs gribam vēlamies, lai mums būtu ne tikai mobilizējoša ilglaicīga attīstības stratēģija, bet arī reālistisks un taisnīgs atveseļošanās process. Lai šo stratēģiju īstenotu, mums nepieciešami spēcīgāki politiskie un finanšu instrumenti, kā arī labāk organizēta rīcība nacionālajā, Eiropas un starptautiskajā līmeņos. Efektīvāka nacionālo politiku koordinēšana un ambiciozāka Kopienas Programma ir veiksmīgas ES2020 stratēģijas pamatā. Eiropas Padomei ir jāuzņemas vadošā loma un visām atbilstošajām Padomes struktūrām ir jābūt atbildīgām par tās realizāciju. Saturīgai ārējai politikai, fokusētai uz globalizācijas ieveidošanu ar koordinētas Eiropas balss palīdzību, ir izšķiroša loma mūsu iekšpolitikas panākumu kalšanā. Īpašu uzmanību jāpievērš G-20 tikšanos sagatavošanai.
 
Jaunrade, ilgtspējība un solidaritāte tagad ir galvenie principi, uz kuriem jābalstās mūsu kopējai nākotnei, veidotai uz videi draudzīgākas un uz zināšanām balstītas izaugsmes, darba vietu radīšanas un sociālās iekļautības pamatiem.