„Ir nepieļaujami atcelt samazināto PVN likmi, kamēr nav veiktas citas būtiskas izmaiņas nodokļos. Ir nepieļaujami, ka valsts finanšu problēmas kārtējo reizi vēlas atrisināt uz maznodrošināto un vidusslāņa rēķina,” uzsver LSDSP ģenerālsekretārs Ansis Dobelis. 

„Kas notiks, ja samazinātā PVN likme tiks atcelta? Pirmkārt, būtiski pieaugs komunālo pakalpojumu rēķini, it īpaši par siltumu un silto ūdeni. Jau šobrīd daudzām ģimenēm komunālie maksājumi veido lielāko izdevumu daļu, un aizvien lielāks ģimeņu skaits nespēj šos rēķinus apmaksāt. 

Otrkārt, sabiedriskais transports kļūs vēl nepieejamāks. Tas savukārt samazinās darbaspēka mobilitāti – iespējas nokļūt līdz esošajām un potenciālajām darba vietām. Līdz ar to daudziem tūkstošiem cilvēku zustu cerība atrast darbu, savukārt daudzi zaudētu jau esošo.

Treškārt, tieši sociāli visneaizsargātākās grupas, piemēram, gados vecie cilvēki, kuriem ir veselības problēmas, un topošās māmiņas vissāpīgāk izjustu medikamentu cenu pieaugumu. 

Ceturtkārt, tā kā grāmatas kļūs dārgākas, ļoti daudziem cilvēkiem nebūs iespēja tās iegādāties. Bez tam tas sadārdzinās arī izglītības izmaksas. Ar vēl lielākām grūtībām saskarsies masu mediji,” skaidro A. Dobelis.

Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, tieši Latvijā uz darbaspēku gulstas vislielākais nodokļu slogs. LSDSP jau kopš 90. gadu vidus ir iestājusies par progresīvā IIN likmi kā budžeta sabalansēšanas līdzekli un kā instrumentu, ar kuru valsts var iegūt vairāk naudas budžetā, turklāt taisnīgākā veidā – kad nevis maznodrošinātie un vidusslānis, bet gan bagātie maksā vairāk. Piemēram, Francijā īpašuma nodoklis veido 10% un Lielbritānijā 12% no valsts ienākumiem. Salīdzinājumam – Latvijā tie ir tikai 0,82 % no visiem nodokļiem.

Progresīvā IIN likme kā budžeta sabalansēšanas līdzeklis tiek lietots lielākajā daļā pasaules valstu – tikai apmēram 10% valstu nav progresīvā nodokļa. Šajā ziņā Latvijas varasvīri ir vienisprātis tikai ar nedaudz vairāk kā 20 valstu valdītājiem - ar Krievijas, Kazahstānas, Mongolijas, Ukrainas un Balkānu valstu kolēģiem. Pagaidām pie progresīvā IIN nav atgriezušās arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, taču diskusijas par to jau notiek, un jādomā, ka drīz šis nodoklis tajās tiks atjaunots.

„Progresīvā IIN likme ir instruments, ar kura palīdzību valsts var iekasēt ievērojamu daudzumu naudas, nepadarot vēl grūtāku dzīvi sabiedrības mazaizsargātākajai daļai un vidusslānim. Šobrīd, kad aizvien lielāka Latvijas sabiedrības daļa apsver iespēju emigrēt , lai nodrošinātu savu ģimeni, tas ir īpaši būtiski,” uzsver A. Dobelis.