Eiropas sociāldemokrātu partijas līderis kritizē stratēģiju “Eiropa 2020” par vīzijas trūkumu
2010-03-03
“Bezdarba līmenis joprojām ir pārāk augsts, slikti apmaksāto darbinieku skaits ir pieaudzis, uz nabadzības sliekšņa esošo cilvēku skaits pieaug, un par spīti tam prezidents Barrozu padevīgi seko stratēģijai “pirmām kārtām stabilitāte, izaugsme vēlāk”,” tā Eiropas Sociāldemokrātu partijas (PES) prezidents Pols Nīrups Rasmusens komentē Eiropas Komisijas šodien publicēto un ilgi gaidīto „Eiropa 2020” stratēģiju.
Publicētais dokuments uzsver vajadzību pēc zināšanu ietilpīgas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes, bet tajā trūkst detaļu par instrumentiem un mehānismiem šo mērķu sasniegšanai. Sociālā dimensija ir īpaši vāja, jo nav piedāvāti konkrēti šo jomu regulējoši likumdošanas akti.
„Kā jau gaidīts, Barrozu kungam nav izdevies pārvērst vēlmes spēcīgā politiskā vīzijā. Jau ar savu neveiklo reakciju uz Grieķijas krīzes izaicinājumiem viņš nodemonstrēja politiskās gribas un uzdrīkstēšanās trūkumu,” norādīja P. N. Rasmusens.
PES prezidents jau agrāk savā atklātajā vēstulē Komisijas locekļiem (angliski) vērsa sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību sabalansēt ekonomiskās, sociālās un apkārtējo vidi saudzējošās dimensijas. Papildus tam – finanšu tirgu regulēšanai un makroekonomiskās koordinācijas uzlabošanai būtu jākļūst par ceturto politisko prioritāti. Kā uzsver Rasmusena kungs: „Tirgiem ir jākalpo reālās ekonomikas vajadzībām. Kamēr mums neizdosies to panākt, pārējās trīs noteiktās prioritātes ir neīstenojamas.”
PES organizācijas ir skaidri izteikušas savu vēlmi, lai Lisabonas stratēģiju, kas attiecināma uz laikposmu no 2000. līdz 2010. gadam, aizvietojošs dokuments iezīmētu ilgtermiņa un ilgtspējīgu krīzes risinājumu. Ātra publisko budžetu konsolidācija pati par sevi, neatzīstot fiskālās stimulēšanas pozitīvo ietekmi, nevar būt prioritāte, jo tā būs vienkārši neproduktīva. Balansēta pieeja ir labākais veids, kā stimulēt nodarbinātību un ekonomisko atveseļošanos.
No PES viedokļa Komisijas piedāvājumā trūkst šādas svarīgas sastāvdaļas: • Pieprasījuma un piedāvājuma sabalansēšanas līdzekļu; • Pamudinājuma dalībvalstīm pieturēties pie investēšanas un darba vietu radīšanas stratēģijām; • Spēcīgu labklājības sistēmu un labāku sociālo standartu ekonomisko priekšrocību atzinuma; • Īstenas izpratnes par sociālās nevienlīdzības cēloņiem un, tādējādi, to novēršanas ceļiem; • „Taisnīgas pārejas” principa, kas palīdzētu darba ļaudīm pielāgoties uz zināšanām balstītai un videi draudzīgai ekonomikai; • Patiesi integrētas, ekonomiskas, sociālas un apkārtējo vidi saudzējošas pieejas Eiropas pilsoņu vajadzību izpratnei un ievērošanai.
Izsaki savu viedokli
«Atpakaļ
|